Laiks iet, dienām aizskrienot vēja spārniem. Reizēm Tās ir tik līdzīgas viena otrai, ka nevar manīt nekādu progresu - ne dzīvei, ne domām, ne attiecībām. Tikai dēla bildes, kuras šad tad uzbildēju, liecina, par to ka dzīve rit uz priekšu savu gaitu. Arvien no jauna dzīvoju ar apņemšanos, ka šoreiz 'blogošu' biežāk, bet laiks paiet un domu vārdi, kas dienas laikā ir lidinājušies mana prāta debesīs, tur arī paliek, kā ziepju burbuļi, kas pēc laika izgaist.
Negribu dzīvot ar domām par pagātni, bet liels gandarījums man bija, kad beidzot (pēc trīs gadiem) saņēmos un pabeidzu aprakstu par savu eksotiskāko, bet arī īsāko ceļojumu - uz Malaiziju, ko pievienoju Draugiem.lv ceļojumu aprastiem. Līdz ar aprakstu izveidoju arī bilžu galeriju.
Pašlaik brīvajā laikā cenšos sakārtot savu mājas lapu, kurai esmu atradis labāku serveri, bez reklāmām, tāpēc arī vēlos lai visi mani domu burbuļi nepagaist, bet kāds tomēr paliek manā atmiņu LĀDĒ.
