Uz mājām.

Es pazīstu kādu cilvēku, kas nupat kā devās Mājās. Vai viņš bija gatavs šim ceļam? Vai viņa dzīve, viņa sirds bija "sakravāta"? Un kā vēl!
Es viņu satiku aptuveni 6 gadus atpakaļ Polijā. Jau toreiz viņa fiziskais stāvoklis nebija "spīdošs". Viņš zināja, ka viņam ir "vēzis" un ka agrāk vai vēlāk viņam būs jāatstāj zeme. Viņa attieksme liecināja par viņa piederību Debesu Valstībai un to, ka viņa īstās mājas nav šeit. Viņš runāja vairāku sapulcējušos ļaužu priekšā. Viņš runāja par sevi, kā par Kristus kareivi. Viņš minēja to, ka grib mirt "kaujas laukā" - tas nozīmē, ka viņš negribēja "atvaļināties" un baudīt mierīgus savas pensijas gadus, bet gan kalpot Kristum līdz savam pēdējam elpas vilcienam, vēršot ļaužu sirdis pretim Dievam.
Man bija tas gods pēdējo reizi (pirms viņš atstāja zemi) viņu satikt savās kāzās, kur viņš teica mīlestības pilnu runu. Es vienmēr atcerēšos viņa smaidu, viņa sirsnību un viņa mīlestību, viņa cerību uz Kristu un viņa gatavību aiziet. Ir arī kāds punkts "Instrukcijas grāmatā", kur ir teikts:
"Atcerieties savus vadītājus, kas jums ir Dieva Vārdu sludinājuši. Pārdomājiet viņu dzīves rezultātu, - visu to labo, ko viņu dzīves ir devušas un sekojiet viņu ticībai, paļaujoties uz Kungu tāpat kā viņi to ir darījuši." (Ebrejiem 13:7 - JLV)

Tā nu es tagad atceros un domāju par viņu (Gertu no Holandes), vēloties sekot viņa ticībai un paļāvībai uz Kristu, lai arī mana dzīve nestu kādu labumu, kādu rezultātu pirms es atstāju šo zemi, lai savukārt arī mana ticība un paļāvība uz Kristu būtu par iedvesmojumu citiem, vairojot viņu mīlestību uz Dievu.

Tautu saiets.

Tautu saiets. Kas tas ir? Nu protams OLIMPIĀDE.
Tā šodien tika atklāta Atēnās, Grieķijā. Krāšņi! Krāsaini! Krāsaini gan dažādo valstu dalībnieku tērpi, gan paši dalībnieki. Daudz prieka un gaviļu! Lauri gan vēl nav plūkti. Sacensības vēl tikai priekšā, bet piedalīšanās Tajā pati par sevi ir kā balva par sūro darbu un neatlaidību, kas viņus līdz Olimpiādei aizvedusi. Cik unikāli ir šie svētki, kas vieno visu pasauli, visas tautas, godā ceļot MIERU starp tām.
Pāvils kādā no savām vēstulēm (Bībelē) arī piemin šos svētkus, runājot par mērķi, par balvu, uz kuru sportists dzenas, veltot tam visas savas pūles un enerģiju. Bet Pāvils mums to "liek priekšā" kā piemēru mūsu ticības dzīvei, atgādinot par mērķi - par neiznīcīgu balvu, par nezūdošu slavu tiem, kas paliks uzticīgi Kristum un būs cienīgi ieiet Viņa Valstībā.
Kā iet man šīs dzīves "olimpiādē"? Vai es uzvaru, vai zaudēju, vai esmu kaut kur "pa vidam".
Skatītāju jau netrūkst - viss ir tieši tāpat, kā sportā - citi mani slavē, citi peļ, bet...

"Bet tie, kas Dievu godina, piedzīvo Viņa mūžīgo mīlestību un Viņa labestība uz paaudžu paaudzēm paliek ar tiem, kas ir uzticīgi Viņa derībai un kas pilda Viņa pavēles." 
( 103.Psalms 17, 18)

Iesākot

Sveiks, ceļiniek.

Mēs visi esam ceļā. Mums katram ikdienas ir kāds ceļš, kuru uzsākam un arī mērķis, kurp dodamies. Tas var būt gan tāls ceļš, gan arī ceļš līdz darbam vai savai dzīves vietai.
Bet ir vēl kāds ceļš - mūsu domu un atziņu ceļš, kuru mērojam, jeb varbūt stāvam tajā uz vietas, nezinot kurp doties tālāk. Šis ceļš sākas mums piedzimstot, bet nebūt nebeidzas mums no šīs zemes "aizejot".
Katram sarežģītākam priekšmetam, kuru nopērkam, līdzi tiek dota pamācība, kā to lietot un uzturēt. Tā arī mums, cilvēkiem ir dota kāda "pamācība". Dievs mūs ir radījis un arī devis mums savu "rokasgrāmatu" mūsu dzīvei - Bībeli. Mana Bloga nosaukums ir tulkojums no kādas dziesmas, kas angliski saucās "Basic Instruction Before Leaving Earth" (pirmie burti veido vārdu BIBLE). Tas ir mana Bloga moto. Viss, ko es šeit uz zemes daru vajadzētu atspoguļot manu piederību un manu gatavošanos Debesu Valstībai, kuru Dieva Dēls Jēzus mums atklāja ar savu nākšanu, dzīvi un augšāmcelšanos, solot augšāmcelšanos arī tiem, kas tic Viņam un Tam, kas Viņu sūtījis. Jēzus saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani. Viņš ir durvis uz Dieva Valstību.

"Basic Instructions Before Leaving Earth" by Burlap to Cashmere