"No zobena..." Saule lēca

No rīta uzaust vēl kas vairāk kā tikai saule 
Ir vēl kas vairāk par gaismu, kas spīd no mēness naktī 
Vēl kas vairāk par uguni, kas mani šeit silda 
Patvērumā, kas ir plašāks par šo telpu ... 
"Ja es stāvu"


Ir "vēl kas vairāk" arī par to gaismu, kas izgaismoja dejas izrādi "No zobena saule lēca".
Izrādes skatītāju acīm palika apslēpts "Zobena" kalšanas process, kurā man bija iespēja piedalīties, vērojot šo procesu no iekšienes un vērojot to arī Gara acīm.


Šķiet pagāja gads līdz es beidzot atsaucos aicinājumam atkal atgriezties dejā, kuras rakstos tiku vīts kopš 4 gadu vecuma. Tas notika sezonas beigās, kad mūsu kolektīvam tika stādītas pirmās "Zobena" dejas.
Priekšā bija vasara, kuras laikā par "Zobena" kalvi vārda tiešā nozīmē pārvērtās kopmēģinājumu tropiskās dienas Limbažos. Šo dienu karstumu brīnišķīgi noraksturoja Agris (Daņiļēvičs), kurš kādas dienas izskaņā visiem paziņoja, ka ar tik daudz cilvēkiem viņš pirtī vēl nebija gājis.

Limbažu kopmēģinājumi mūs visus satuvināja. Tas bija laiks, kurā mēs ieraudzījām "Zobena" kopainu un tā saturu, kas daudzu sirdīs aizsāka Tarantellas* efektu, kas palīdz atbrīvoties no indīga zirnekļa koduma, ja dejo vairākas dienas pēc kārtas. Un mēs dejojām vairākas dienas pēc kārtas...
Indīgi zirnekļi mūsu katra dzīvē netrūkst, kas laiku pa laikam pielavās mūsu sirdij un ielaiž tajā savu indi, kas mūsu dvēseles gan iemidzina, gan satracina, gan ieved histērijā un izmisumā.
Deja ārstē un varbūt kāda "zobennieka" sirds šajā laikā arī tika atbrīvota no kādas indes viņa dzīvē.

Izrādes autori "Zobena" aprakstā min:
"Cilvēkos nepieciešams atgriezt patriotisma jūtas un lepnumu par savu tautu, tās vēsturi, jo tieši piederības sajūta tautai ļauj vieglāk pārciest pat vissmagākos laikus.
Ir sajūta, ka šodienas nosacītajā karā par ietekmi, par izdzīvošanu, par savu melu slēpšanu tiešām nebūs uzvarētāju, būs tikai izdegušu cilvēku mežs.
Tāpēc mēs ar savu izrādi aicinām cilvēkus likt zobenus malā un meklēt daudz dvēseliskākus ieročus konfliktu risināšanai!"

Ar Daudz dvēseliskākiem ieročiem cīnījās arī Patiesības vīrs, kas Palmu svētdienā iejāja Pilsētā nevis uz balta zirga, kas ir spēka un varenības simbols, bet gan ēzelīša mugurā, kas simbolizē pazemību un lēnprātību. Ļaudis ar gavilēm Viņu sveica, bet dažas dienas vēlāk Patiesība tika nogalēta. BET. Patiesība ir nemirstīga un visu lietu Radītājs Viņu atgrieza dzīvē, - augšāmcēla, lai atgādinātu mums par to, kāpēc mēs dzīvojam un atklājot, ka arī mēs esam radīti nemirstībai.

Grāmatu Grāmatā ir teikts, ka Patiesība (Vārds) ir Zobens, kas ir dzīvs un iedarbīgs, asāks par jebkuru abpusēji griezīgu visasāko zobenu. Tā iegriež visdziļākajos mūsu domu un vēlmju dvēseles apgabalos, kur dvēsele ar garu tiekas, kur locītavas savienojas ar kaulu smadzenēm. Viņa Vārds atklāj kādi mēs esam patiesībā.

Šis ir mans Zobens, no kura Saule lec un vairs nenoriet, ar kura palīdzību cilvēki tiek ievainoti, lai tiktu augšāmcelti un dziedināti, lai izdzīvotu dzīvi visā tās krāšņumā, - Tā skaistumā pēc Kura līdzības mēs tikām radīti, kas ir devis mums visas spējas un talantus. Un es ticu, ka es nebiju vienīgais, kas sajuta Dieva pieskārienu un Viņa godību pirmā koncerta beigās (ģenerālmēģinājumā), kad izskanot pēdējai dziesmas notij iestājās dziļš klusums, kura laikā vairāku cilvēku sirdis tika kustinātas, pirms šis maģiskais klusums tika pārtraukts...

Artis Zandmanis pēc izrādēm savā komentārā raksta:

"Mīļie! Neticu ka kaut kas ir beidzies, drīzāk kaut kas ir sācies katra sirdī piedaloties te. Kaut kas augstāks ir vadījis šo visu. Nu protams paldies Edžum, Agrim un Uģim! Paldies Auļiem, šie veči ir mūsējie, Paldies korim, ātri iejutās un pievienojās, paldies Cinkusam. Mums kaut kā vēl jātiekas visiem. Rits noliks visu..."

Es pilnībā pievienojos Arta vārdiem.

Dzīves RITS turpina griezties...
Viss atkal rit savu gaitu, - kāds dzimst, kāds iemīlas, kāds mirst...

Dienu pēc izrādēm mūžībā aizgāja man ļoti tuvs cilvēks, - Ivars.

Tā bija kā brīnišķīga zīme no Debesīm priekš manis, ņemot vērā visas pārdomas un emocijas, kurām biju gājis cauri visu šo "Zobena" laiku.

Ivars aizgāja klusi, naktī, miegā guļot savā gultā, - Dievišķa aiziešana!
Viņš bija vienkāršs un nabadzīgs vīrs, bet Bagātākais skrandainis kādu jebkad esmu pazinis. Mana sirds bija pilna ar Milzīgu Prieku un arī Lielām Skumjām, - prieku par to, ka viņš arī bija viens no augšāmceltajiem un skumjām par šķiršanos līdz mēs atkal reiz satiksimies.

Ivars

Un varbūt arī šajās Lieldienās atkal kāda sirds Augšāmcelsies kopā ar Kristu!


a

_____________________

* "Tarantella" - populāra itāļu deja, kas cēlusies no ticējuma, ka ar dejas palīdzību (dejojot vairākas dienas pēc kārtas) varēja izārstēties no tarantulas (indīga zirnekļa) koduma.
Kodiens cilvēkos izraisa atšķirīgu reakciju no miegainības līdz trakošanai, histēriskai smiešanai, raudāšanai, drudzim vai vemšanai, ko ārstēt var ar dejām un dziesmām.
Mūzikas paraugi, kas saglabājušies kā zāles pret tarantismu, ir pirmās pierakstītās tarantellas mūzikas vēsturē un aptver visu ostinato basu virkni un melodijas, kuras ar nelielām izmaiņām vēl joprojām sastopamas Dienviditālijas tautas mūzikā. Mūzika, deja un krāsas ir būtiskas terapijas sastāvdaļas un liela nozīme tiek piešķirta instrumentācijai.

Avots.
Wikipedia (ENG);
Satori_elvē (2007. gada 27. februārī)