ceturtdiena, marts 02, 2006

Kas es esmu?

Šajā nedēļā man no prāta nekādīgi neizkrīt divas reklāmas - viena no tām "garantē" veiksmi, otra - "palīdz" tev (un citiem) saprast Kas tu esi.
Tā kā Latvijas Radio 1 Rīta Rosmes vairs nav, atliek pašam nedaudz paironizēt par Labākas dzīves noslēpumiem.


Reklāma, kas garantē veiksmi piedāvā iegādāties mobīlo Partneri, ar to tad arī pietiek, lai veiksme pati atnāktu.
Šī bilde savukārt ir mana atbildes Reklāma, pasmīkņājot par tik stulbiem apgalvojumiem. Un vispār - vai mobīlie, kas domāti saziņai un kas tagad aprīkoti ar visādām "fīčām" mūs drīzāk neattālina vienu no otra?

Otra reklāma mums apgalvo, ka tavs pulkstenis parāda kas tu esi.


Jā, - ko nu tur par Laika rādīšanu. Tam pulkstenis mūsu laikos vairs nav nepieciešams. 'A vot', ja tu nekas nēesi, atliek tikai nopirkt pulksteni, kas parāda KAS TU ESI. Nu gluži kā kādreiz bija burvju spogulīši, tagad ir burvju pulkstentiņi.
Un ko man darīt, ja man nav tāds pulkstenis, kas PARĀDA KAS ES ESMU?
Bet ja nopietni - man ir pulsktenis, kas man atgādina par draudzību...

... un ko rāda Tavs pulkstenis???

pirmdiena, februāris 27, 2006

Domu burbuļi



Laiks iet, dienām aizskrienot vēja spārniem. Reizēm Tās ir tik līdzīgas viena otrai, ka nevar manīt nekādu progresu - ne dzīvei, ne domām, ne attiecībām. Tikai dēla bildes, kuras šad tad uzbildēju, liecina, par to ka dzīve rit uz priekšu savu gaitu. Arvien no jauna dzīvoju ar apņemšanos, ka šoreiz 'blogošu' biežāk, bet laiks paiet un domu vārdi, kas dienas laikā ir lidinājušies mana prāta debesīs, tur arī paliek, kā ziepju burbuļi, kas pēc laika izgaist.
Negribu dzīvot ar domām par pagātni, bet liels gandarījums man bija, kad beidzot (pēc trīs gadiem) saņēmos un pabeidzu aprakstu par savu eksotiskāko, bet arī īsāko ceļojumu - uz Malaiziju, ko pievienoju Draugiem.lv ceļojumu aprastiem. Līdz ar aprakstu izveidoju arī bilžu galeriju.
Pašlaik brīvajā laikā cenšos sakārtot savu mājas lapu, kurai esmu atradis labāku serveri, bez reklāmām, tāpēc arī vēlos lai visi mani domu burbuļi nepagaist, bet kāds tomēr paliek manā atmiņu LĀDĒ.