piektdiena, janvāris 18, 2008

7 Samuraji

by abners

Dažas dienas atpakaļ noskatījos filmu "Septiņi samuraji" - Klasika, 1954 gada filma, kas saņēma pāris Oskarus un balvas citos kino festivālos. Daudzus gadus atpakaļ (vēl Padomju laikā) šo filmu biju redzējis. Šķiet, ka toreiz jau biju aizrāvies ar austrumu cīņām un gāju uz kinoteātri ar lielu sajūsmu nosaukuma dēļ vien. Atceros to, ka tas, ko no šīs filmas toreiz sagaidīju, tieši to nesaņēmu, BET tāpat arī atceros, ka tā uz mani atstāju paliekošu iespaidu. Tāpēc šoreiz pirms filmas skatīšanās man bija līdzīgas izjūtas (excitement*) - atgādināt sev toreiz piedzīvotos iespaidus. Es ticu, ka tas, ko es dzirdu vai nedzirdu; redzu vai neredzu; saprotu vai nesaprotu; kam ticu vai neticu; ko pieņemu vai nepieņemu; gribu vai negribu - ka tas viss ir atkarīgs no manām vērtībām un tā, kam es gribu ticēt. Tāpēc arī šo filmu dažādi cilvēki var skatīties un redzēt dažādi.
Filmas notikumi risinās 16 gadsimta sākumā, Japānā, kas ir pilsoņu karu pārņemta. Šajā laikā zemnieki ļoti cieta no daudzām nežēlīgām bandām, kas siroja un postīja un laupīja ciemus. Filma ir par kādu ciemu, kas uzzināja, ka pēc ražas novākšanas viņiem uzbruks viena no šādām bandām, atņemot un izpostot visu, kas viņiem pieder. Tāpēc, lai sevi aizstāvētu ciema ļaudis meklē palīdzību pie *samurajiem. Un te arī sākas visinteresantākā šīs filmas daļa - samuraju meklēšana un aicināšana.
Cik gan daudz te ir paralēles ar mūsu dienām - ar mūsdienu 'samurajiem'! Es šīs paralēles velku tieši ar mums, kā kristišiem - kādi mēs esam un kādiem mums vajadzētu būt.


Samurajs
- feodālajā Japānā samurajs bija augstdzimušas cilts kareivis, kurš sekoja 'bušido' kodeksam/ likumam - ētikas kodeksam, kas bija izplatīts feodālajā Japānā, kas nozīmēja/ aizstāvēja bezierunu uzticību savam kungam/saimniekam, lai ko arī tas maksātu un paklausību visās lietās, vērtējot godu augstāk par savu dzīvību.

Kristietis
- augstdzimis (dzimis Dieva ģimenē) / Jāņa 1:12,13
kareivis
Dieva armijā, kas caur viņam uzticēto Vēsti (Vārdu kā zobenu) nes glābšanu cilvēkiem, kas to vēl nav piedzīvojuši. / 2.Timot. 2:3,4; Efeziešiem 6:10-18; Ebr. 4:12
seko Dieva Likumam
(Dieva Vārdam), / 2.Timot. 3:16,17
paklausīgs Dievam, savam Kungam
visās lietās / Jāņa 14:21,23
uzticība Kristum, Viņa godu vērtējot augstāk par savu dzīvību
/ Lūka 9:23-26

Kāds es esmu iepretim tam, kādam man vajadzētu būt?
Vai es apzinos to, kādam man vajadzētu būt un kā es to savā dzīvē īstenoju un kā uz to tiecos, lai būtu par Dieva samuraju?

Priekš manis šīs filmas visinteresantākā daļa ir samuraju meklēšanu un aicināšana. Te arī parādās katra samuraja patiesā būtība - katra vērtības, prasmes, raksturs un sirds - to, kas atsaucas un kas neatsaucas Aicinājumam / Uzdevumam.
Daži aicinātie samuraji ir augstprātīgi un iedomīgi, citam svarīgs ir piedāvājuma izdevīgums - Tādi vēl apvainojas par šādu pazemojošu piedāvājumu.

Tālāk ir filmas citāti no sarunām ar/ par tiem samurajiem, kas atsaucās Aicinājumam:


- Pēc sarunas un pārdomām, par piedāvāto uzaicinājumu:

"Es pieņemu tavu aicinājumu, jo tavs raksturs mani fascinē..."
(fascinēt - ieinteresējoša ziņkārība/ šķiet interesants, rada ziņkāri)
"...Visnozīmīgākās draudzības nereti veidojas caur gadījuma rakstura satikšanos"


* * *


- Uzrunājot kādu citu aicināto:
"Es gatavojos sīvai cīņai. Tā mums nenesīs nedz naudu, nedz slavu. Vai vēlies pievienoties?" - "Jā!" , skanēja ātra atbilde no kāda cita aicinātā samuraja.

* * *


- Sarunā ar kādu citu samuraju, jautājot viņam par kaujām, kurās viņš ir piedalījies:
"Vai esi piedalījies cīņās? Vai esi daudzus nogalinājis?" Atbilde: "Ir neiespējami nogalināt visus, tāpēc es parasti bēgu"Man patīk par šo atbildi domāt, kā par kārdinājumiem, kas mums uzbrūk kā ienaidnieks. Vai reizēm tas nav labākais risinājums izvairoties no tiem?!

* * *
Sarunā par vēl vienu no septiņnieka pirms viņš pievienojās:

"Viņš ir neparasti labs (fantastisks) - vīrs, kas ieinteresēts tikai tajā, lai pilnveidotu savu prasmi"

___________________________________________


* Excitement - Diemžēl Latviešu valodā nav šāda vārda, kas tik labi izteiktu to, ko tas nozīmē. Un maldās tie, kas domā ka ir.
1)dzīvīga un uzmundrinoša prieka sajūtas 2)emocionāls uzbudinājuma stāvoklis

pirmdiena, janvāris 14, 2008

2008. mūsu Kunga gads

1. Janvāris - Biķernieku mežs, Rīga.


Mūsu Kunga gads
- šī ir pirmā doma, kas ir pildījusi manu prātu vecajam gadam aizejot un jaunajam atnākot, JO (šis nav 'reperu' un jauniešu lietotais YO ) - tātad jo..
Jo daudzos apsveikumos draugiem_lv varēju lasīt par Jauno žurkas gadu - žurkas gads lai tāds un žurkas gads lai šitāds. Ka tik lai tas nav shit' tāds un ja būs, tad vainīgais grēkāzis būs Žurka.
Bet man pārdomājot Jauno gadu, kāds šis gads jeb KĀ (KURA) šis gads ir priekš manis, prātā nāca ka agrāk / senākos laikos cilvēki gadu tā arī minēja - mūsu Kunga 'tajā un tajā' gadā ...
Tāpēc man šis 2008. ir vēl viens mūsu Kunga gads. Bet kas pats ir savas dzīves saimnieks un kungs, tas var pa-zemoties žurkas priekšā un tad arī nav jābrīnas, ka gads paiet shit' tāds.


"Daudzi ļaudis saka, "Kad mēs piedzīvosim labākus laikus?"
Kungs, raugies uz mums ar smaidu, lai Tava labvēlība spīd
pār mums.
Tu esi pildījis manu sirdi ar daudz lielāku prieku nekā viņiem
bāgātīgas jaunās labības un vīna ražas laikā.
Es apgulšos ar mieru un aizmigšu, jo Tu vien, Kungs, dari,
ka es droši dzīvoju."

(
Psalms 4:7-9 / VPVB )