Atvieglo sevi Mīlestībā

Vēlreiz par aizgājušajiem laikiem.

Šodien kāda cilvēka profila jaunumos ieraudzīta fotogalerija no aizgājušajiem (Padomju laikiem), kur redzamās fotogrāfijas izraisīja plašas diskusijas to komentāros, arī manī raisīja atmiņas…

Uz daudzām lietām, par kurām toreiz patiesībā smiekli nemaz nenāca, tagad mēs varam atskatīties ar humoru. Starp daudziem nopietniem komentāriem un strīdiem (par vecajiem labajiem/sliktajiem laikiem) atradu šo humora Pērli:

“Un tā pēc visa (veikalos) ar šturmēšanu! Tualetes papīru pārdeva vārtu rūmēs, lai nemaisās pa veikalu. Tad visi gāja mājās ar tādu papīru virteni ap kaklu, pretīmnākošie prasa, “kur dod?!”

-  ...un pie Dailes teātra rindai garām iet aktieris Andris Bērziņš un skaļā balsī nodārdina:"Nu gan būs baigā diršana!"

Arī es atminos tualetes papīra “izmešanu” manai mājai (Tērbatas/Stučkas ielā) pretējā ielas pusē, - rakstāmlietu veikalā. Rinda pēc tā sniedzās līdz pat Dzirnavu ielai (pus kvartālu). Nez ko “lielie” šodienas virtuālie d...ēji teiktu par ikdienišķo pēcpuses slaucīšanu avīžu lapās. Vienīgais, kas varbūt tagad liek padomāt (un pasmaidīt) par šo ikdienu ir tas, ka toreizējā Padomju varas propaganda visiem bija pie p….as.  :)

Jā, - katram no mums ir sava pieredze par tiem (un arī tagadējiem) laikiem. Daudzas attieksmes un domāšana joprojām velkas līdzi šodienā un es domāju “pa lielam” tā nemainās. Nav mūsu (cilvēku) spēkos to izmainīt, lai kādas programmas viestas un nauda tam tērēta. Tagad varbūt ir cita skatuve un citi aktieri, bet “Baigā diršana” turpinās joprojām, tikai daudz diskrētāk un izsmalcinātāk un tā vien šķiet, ka to cilvēku loks, kuriem ticēt arvien sašaurinās,

jo ...

“pasaule ir tāda skola...

kur mani māca nebūt dzīvam

un runāt lai neko nepateiktu

šī pasaule tikai izliekas gudra

un svin savu izlikšanos

es labāk palieku par muļķi

ticu Dievam un tinos”

“Pasaule ir tāda skola” / dziesminieks Kaspars

Jā, - to nu esmu sapratis, ka “labāk ir būt par muļķi un ticēt Dievam”, jo Viņš ir nemainīgs, - Viņa Patiesība paliek un tikai Kristus var sniegt patiesu Brīvību un pamatu dzīvei un tās vētrām. Tikai Viņš var izmainīt cilvēka sirdi un dot to Mīlestību pēc kuras mēs visi patiesībā tiecamies un kam esam radīti.
Esmu pārliecināts, cilvēki neatcerēsies mani pēc tā vai biju nabags vai bagāts, bet pēc tā, kā esmu pret viņiem attiecies un ko esmu viņiem sniedzis. Par visu labo, kas manī, gods pienākas Dievam un ja kāds manī ir saskatījis kaut mazāko atblāzmu no Viņa Mīlestības un sajutis Viņa klātbūtni (realitāti), kas pamudinājusi kādu sirdi Viņu meklēt un atrast, tad tas ir mans Prieks un mana alga.


Līdzīga tēma (par aizgājušo laiku)

http://beforeleaving.blogspot.com/2011/01/piemirsta-nebrive.html