"Naurēnu" gars.

Šis video ir gala rezultāts manī ilgi mītošajai vēlmei, kuru loloju jau vairākus gadus - redzēt sava krusttēva uzņemtās kino lentes 'iz savas bērnības'.

Man pašam šo kino lenti skatoties un apstrādājot, es redzu, ka šīs dažas minūtes ļoti labi raksturo jeb apkopo to "Naurēnu" garu, noskaņu, kas tur valdīja vairākus gadu desmitus, kad pa svētkiem tur kopā sabrauca gan radi, gan arī lielās Ilsteru ģimenes draugi. Un cilvēku skaits, kas tur pa šiem gadiem apgrozījās un ciemojās ir mērojams simtos. Un es ticu, ka ikviens, kas ir bijis šo cilvēku pulkā ir piedzīvojis gan prieku, gan mīlestību, kuru šis svētītais nams dāvāja.

Lielā Diena.

Tuvojas Svētki un tie ir jau klāt. Liela daļa tos svinēs ar lielākām vai mazākām 'izdarībām', katrs pēc savas pārliecības. Citam tie nav iedomājami bez krāsotām olām un šūpošanos, citam bez Kristus Augšāmcelšanās pieminēšanas.

Kāds ir teicis: "Dievs cilvēku ir radījis pēc sava tēla un līdzības un cilvēks Dievam ir atbildējis ar to pašu"

Daudzi cilvēki tic dievam un liela daļa tādam, kas ir pēc viņu līdzības. Arī es kādreiz ticēju dievam kādu es to biju iztēlojies, bet ne tam, kas dāvā nemirstību.

Un šajās dienās lasot Bībeli (1. vēstuli Korintiešiem) es izlasīju labu atgādinājumu, ka: "Mūsu ticība nav balstīta uz cilvēku gudrību, bet Dieva spēku..", "...un Dieva spēks ir vēstī par Kristus nāvi (un Augšāmcelšanos)", "Vēsts ir Kristus un Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība".

Kādam uzcelties no nāves, - tas izklausās pārāk neticami, pārāk fantastiski, bet tur jau ir tas 'sāls aprakts' - tas nav mūsu iedomāta dieva spēkā, bet gan īstā Dieva varā.

Dievs ir pacietīgs un neuzbāzīgs, atklājoties tikai tiem, kas tic Vēstij, jo pēc Augšāmcelšanās Jēzus parādījās tikai ticīgajiem, nevis tiem, kas viņu noliedza.

Kad es dažas dienas atpakaļ veidoju (montēju kopā) vecu kino lenti 'iz savas bērnības', tā manī radīja ne tikai gaišas un priecīgas atmiņas, bet tā nesa arī mūžības elpu, redzot ļaudis kuru šeit vairs nav, bet kuru mīlestība ir palikusi un vēl joprojām silda manu sirdi. Un Dievs man atgādināja Bībeles vārdus, kur teikts, ka talanti, spējas un zināšanas izbeigsies, valodas apklusīs, bet mīlestība pastāvēs mūžīgi. Viss izbeigsies, bet tas kas paliks ir Ticība, Cerība un Mīlestība un lielākā no tām ir Mīlestība.

Un arī par sevi domājot es gribētu, ka mīlestība ir tas kas paliek cilvēku atmiņās un sirdīs, bet Tās avots ir Tajā, kura Lielo Dienu es svinu.

Bet ir vēl kāda Lielāka Diena, kuras Cerību dod mana Ticība un tās atspulgs ir labi parādīts "Titānika" beigu kadros:


Priecīgas Lieldienas!

Gadalaiki

Gadalaiki ir dabā, kas atspoguļojas visā savā krāšņumā - katrs gadalaiks nāk ar savām krāsu gammām un gaismas spēlēm, gan dienās, gan naktīs, no rīta ausmas līdz saules rietam un krēslas stundai. Gadalaikiem mainoties, tie nāk ar jaunām dzimšanām un miršanām, kas vērojamas mežos un pļavās, dārzos un laukos. Un gadalaiki ir arī mūsu dzīvē, mums augot un nobriestot un ,cerams, mainoties no fiziskā skaistuma mūsu dzīves pavasarī uz iekšējo skaistumu, kad nesam savas eksistences augļus dzīves rudenī, lai mēs būtu sagatavoti ziemai un ceļam uz Mājām, kas nav cilvēku rokām celtas.