trešdiena, decembris 26, 2007

Rīta dziesmiņa




Kāpi, dziesmiņa,

Diewam augstībā !
Debess spožums zemē dodas;
Jauni spēki manim rodas
Iet pie darbiņa,
Gods Tev augstībā !

Skaidru gara prāt'
Sūti man jel klāt'
Wienumēr par dwēs'li gādāt,
Labu gribēt, labu strādāt,
Ļaunumu atstāt,
Dod man gaišu prāt' !

Sirds lai priekus jūt,
Ne pēc mantām gūt;
Lai ar' maz, bet jāpietiekas,
Kaut ar' trūkst, lai diezgan liekas. -
Šī sirds mierība
Lai spīd nestundā !

Cerēt, paļauties,
Bēdām nedoties !
Diews ! dod jel, kamēr še mītu,
Kad es stāvu, waj kad krītu,
Bēdās dod mums spēt
Tewim uzticēt !

Kāpi, dziesmiņa,
Diewam augstībā !
Saulīt, lēnām manim spīdi,
It kā bērnu dienās smīdi,
Un pat miršanā,
Lai skan dziesmiņa !

Vārdi: H. Lieventāls
(agrākais Biržu un Salas draudzes ērģelnieks un skolotājs.

Dzimis 28. martā 1803. gadā Ļaudonā, miris savā darba vietā 1877. g.)
Muzika: abners /dec. 2007


Kādu rītu lasīju senu dzejoļu krājumu ar nosaukumu "Smaidi un asaras", "ko latwiskā rakstniecībā sakrājis Kaudzītes Matīss" (izdota 1904. gadā).
Manu uzmanību piesaistīja šī "Rīta dziesmiņa" - kas ir brīnišķīga lūgšana 'svētajam un vienīgajam valdniekam, ķēniņu Ķēniņam un kungu Kungam, kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt - Viņam lai ir gods un mūžīga vara!' /Pāvils Timotejam 1.vēst. 6:16

Tajā rītā paņēmu rokās ģitāru un gribēju šo dzejoli nodziedāt un tā šī melodija 'atnāca'.
Pāris nedēļas vēlāk, kad mājās dziedāju šo dziesmu, domāju - 'tā kā Lieventāls bija muzikants/ ērģelnieks varbūt, ka viņam šai "Rīta dziesmiņai" arī bija melodija.' Bet tie, kas to varētu zināt ir mūžībā, ja vien kādā baznīcā nav palikusi kāda viņa nošu burtnīca, jeb grāmata, kur šī dziesma varētu būt atrodama.

"Katrs Rakstu mācītājs, kas ir kļūvis par mācekli Dieva Valstībā, ir līdzīgs nama saimniekam, kurš no savas noliktavas zin izcelt laukā gan jaunus, gan senus dārgumus - tieši to, kas tev tajā mirklī nepieciešams." /Mateja 13:52 (BSLV extend.)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru