Bezsvara Svarīgi

Bezsvara svarīgi ejam mēs cienīgi
Pretim mērķiem, kas liekas mums cēls
Svarīgi darbi un svarīgas lietas,
Par svarīgu personu mūs mēdiji sauks

Bet es labāk bezsvarā lidošu
Bez svara svarīgo zem sevis atstāšu
Es bezsvarā lidošu
Bez svara svarīgo zem sevis atstāšu

Mēs krātiņos krājam, vai tiešām nepamanām
Ka Homodārza Saimnieks joprojām ir dzīvs?
Viņš brīvību vēlot, mūs aicina dzīvot
Un ‘svinīgo’ svaru zem sevis atraisīt

Lai mēs bezsvarā lidotu
Bez svara svarīgo zem sevis atstātu
Par ‘zvaigznēm’ un sapņiem augstāk un tālāk
Un bezsvarā Svētlaimību mantotu

Bet es bezsvarā lidošu
Un bezsvarīgā Svētlaimībā dzīvošu

/abners 14. Janvāris, 2009

Šī dzejoļa/dziesmas pirmavots ir kāda BBC pārraide. Šī pārraide bija zinātniski fantastiska dokumentāla filma par cilvēka ceļošanu uz Saules sistēmas planētām – šis iedomātais ceļojums kuģa komandai bija 6 gadu garumā, kopā izplatījumā pavadot 2241 dienu. Seši gadi bezsvara stāvoklī, dodoties pretim nezināmajam, piedzīvojot daudz bīstamu, bet arī brīnišķīgu un pārsteigumiem bagātu mirkļu. Manas domas bija par mērķa apziņu, par pilnīgu nodošanos un dzīvi šim mērķim un uzdevumam, šajā laikā nedomājot un nerūpējoties ne par ko citu, kā savas misijas īstenošanu. Kopš noskatījos dažas no šīm pārraidēm, mani nepameta kāda frāze, kas ‘lidinājās’ manā galvā, atkal un atkal atgādinot par sevi - “Bezsvara Stāvoklis”.
Svars ir tas, kas mūs ‘spiež’ pie zemes; mēs sakām: ‘no svara’ un tas nozīmē, ka tas ir nozīmīgi; svars ir vērtība un svarā ir vērtība; VIP latviski tulkojas, kā Ļoti Svarīga Persona. Šo sarakstu, iespējams, varētu turpināt.
Mēs visi apzināti vai neapzināti, vēlamies būt svarīgi, nozīmīgi, atstāt pozitīvu iespaidu uz saviem draugiem un pārējiem. Daudziem no mums ir sapņi un zvaigznes pēc kurām tiekties, zvaigznes pēc kurām līdzināties. Bet. Tik daudz kas no šī cilvēku iedomātā svarīguma un tukšas slavas pēc kā ļaudis dzenas, patiesībā, mūžības priekšā ir nesvarīgs.
Un šajā dziesmā es apspēlēju un aicinu uz brīvību - nedomāt tik daudz par savu svarīgumu un nedzīties pēc nozīmības cilvēku acīs, bet tā vietā izbaudīt ‘bezsvara stāvokli’ un domāt par mūžības lietām un vērtībām.


aivis.