"Līgo Jānīt, Līgo!"

Sveiciens visām Līgām, Jāņiem un Jāņu bērniem!!!

Mans mīļākais Līgo albūms (Limited edition), ko dzirdēju Latvijas Radio, šķiet 2002. gada Jāņos.Es no šī ieraksta biju tā saviļņots, ka ar nepacietību gaidīju nākamo gadu cerībā, ka to atkal pārraidīs un ka ar kasešu magnetafonu varēšu to ierakstīt, jo CD netika ierakstīts un izdots.



Autors: Jānis Lūsēns
Izpilda: Latvijas Radio Koris.


Priecīgus Svētkus!

"Mazā bilžu rāmītī"

Lieldienu sestdienā Tele Vīzijā skatījos kora "Kamēr..." 20 gadu jubilejas koncertu. Redzēju gan tikai otro daļu, jo mājās pārnācām vēlu. Bet mani TIK spēcīgi uzrunāja Renāra Kaupera (piepalīdzot Ērikam Ešenvaldam) dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem, ka tā arvien skan manī.
Esmu to noklausījies neskaitāmas reizes un tā vien šķiet, ka ar katru reizi šī dziesma mani aizved arvien tālākā pagātnē, - tajā laikā, kurā dzīvoja mani vecvecāki.
Pavisam nesen es pie mammas redzēju tādas viņas vecāku bildes, kuras agrāk nebiju redzējis. Šīs fotogrāfijas ir no 20 gs. sākuma un tajās mani vecvecāki ir redzami gan kā pusaudži, gan kā jaunieši. Šīs fotogrāfijas runā par lielo Laika ratu, kas griežas bez apstājas, kura varā ir pārvērst bērnus pusaudžos, pusaudžus jauniešos, jauniešus pieaugušajos ... . Un tas kas paliek pāri ir šis "mazais bilžu rāmītis", kurā Laiks ir apstādināts, kurā cilvēks saglabā savu bērnību, jaunību, - tos skaistos mirkļus, kurus fotoaparāts fotogrāfa rokās ir fiksējis, mirkļus kas kā atbalss turpmāk atbalsosies no gada uz gadu, gadu desmitos un pat simtos, no paaudzes paaudzē, joprojām runājot uz mums mēmā, tomēr ļoti skanīgā valodā, kas izpaužas tā brīža noskaņā cilvēku sejās, apkārtējā vidē un priekšmetos, sniedzot mums tā Laika liecību un mūsu atmiņas uzturot dzīvas.

 
"Mazā bilžu rāmītī
man ir bilde tava.
Citas bildes pasaulē
man tik skaistas nava.Tur ir tāds kā novakars,
saule laižas slīpi,
zelta pienenes tu spraud
kafijkannas snīpī.

Tu no zelta esi man,
es esmu no vara.
Tevi pazinu vēl pirms
pirmā pasaul's kara.

Es tad biju resns turks,
ķitelī un čalmā,
tevi ieraudzīju es
Nikolaja galmā.

Vēlāk biju aizsargos
(ja nu virsū brūk kas).
Tu tad biji aizsardze,
cepi āboļkūkas.

Komjaunatnē stājāmies -
ienaidniekus grausim!
Sapratu, ka esmu es
tevī jau līdz ausīm.

Laiki mainās, laiki jūk,
laika daudz vairs nava.
Mazā zelta rāmītī
man ir bilde tava."

/Imants Ziedonis/

Veltījums zēnam, kuru nepazinu.

14. Janvāra pārdomas.

No rīta klausijos SWH radio un dzirdēju kādu skumju ziņu un to dzirdot mani pārņēma lielas sāpes un līdzjūtība.
Ziņās stāstija, ka Dobeles pusē notikusi smaga autoavārijā, kurā māte zaudējusi savu 5 gadīgo puiku.

Dzirdot šo ziņu es domāju par to, kā justos es..., jo Džošam tagad tieši ir pieci gadi. Šis vecums ir tik interesants, - laiks, kad viņš jau daudz runā, domā, spriež, uzdod jautājumus, jau izpaužas radoši, dungo melodijas, var pats saģērbties, māk skaitīt un zina jau nedēļas dienas utt. ...

Viņā jau ir izveidojusies bērna ticība uz Dievu un viņš jau sajūt nepieciešamību pēc lūgšanas (vakarā, kad viņš iet gulēt viņš grib, ka mēs lūdzam par to, lai viņam nav sliktu sapņu, bet tikai labie).
Šis laiks ir arī vēl tīrs un šķīsts, - vēl nesabojāts no apkārtējo - lielo - lielo bērnu un pieaugušo valodas un "zināšanām"

Es domāju arī par to bardaku (nekārtību), ko viņš ikdienas mājā sataisa ... un bieži mēs par to dusmojamies, bet ja notiktu tā, kā šiem vecākiem, kas zaudēja savu puiku, ka viņš no mums tiktu paņemts, tad.....man šis viņa bardaks tik ļoooooti pietrūktu, nemaz nerunājot par visu pārējo, - smiekliem, lēkāšanu gultā, dejošanu, miegaino skatienu vakarpusē....

Un ja mūsos, kas esam tik grēcīgi un egoistiski ir tāda mīlestība, cik daudz vairāk Dievā?! Cik gan pārāka ir Dieva mīlestība uz mums par mūsu mīlestību uz saviem bērniem?! (Mateja 7:9-11)

Dieva Vārds runā

Es stāvu šeit un man trūkst vārdu
Un cik dīvaini, - jūtu, cik labi tas ir
Man to vajag vismazāk, lai dzirdētu mani
Bet gan saklausīt, kas Tev ir sakāms

Dieva Vārds runā
Līsti kā lietus
Mazgā manas acis,
Lai varu redzēt Tavu godību
Lai norimtu un saprastu
Ka Tu esi šeit
Ļauj man te palikt un atpūsties Tavā svētumā
Dieva Vārds runā

Es sajūtos Tavā tuvumā pacelts augstāk
Par mūzikas skaņām un troksni, kas visapkārt
Viss kas man nepieciešams ir būt ar Tevi
Un klusumā sadzirdēt Tavu balsi

Dieva Vārds runā
Līsti kā lietus
Mazgā manas acis,
Lai varu redzēt Tavu godību
Lai norimtu un saprastu
Ka Tu esi šeit
Ļauj man te palikt un atpūsties Tavā svētumā
Dieva Vārds runā

Es stāvu šeit un man trūkst vārdu
Un cik dīvaini, - jūtu, cik labi tas ir


"Word of God Speak" by Mercy Me