Īsti nezinu ko rakstīt, tikai tāda sajūta, jo ilgāk neko nerakstīšu, jo grūtāk būs atrast vārdus.
Varbūt neesmu rakstījis arī tāpēc, ka šķiet, ka neviens tāpat šos "blogus" nelasa, bet tā man neklājas domāt, jo es to daru galvenokārt sevis pēc, nevis priekš citiem.
Varbūt esmu tukšā. Varbūt mana dvēsele ir tukša un man jāiet uz "aku" pasmelt 'dzīvo ūdeni'.
Cik laimīgs es varu būt zinot, kur ir AKA un kā šo dzīvo ūdeni iegūt. Daudzi cilvēki ap mani droši vien dzīvo pastāvīgās garīgās slāpēs nezinot par šo AKU un mūžīgās dzīvības avotu, bet es slāpstu aiz sava slinkuma, zinot kur tas atrodas.
Bet ko darīt, ja neslāpst?
Prasi slāpt
slāpt iedos
/kaspars dimiters
sestdiena, oktobris 02, 2004
ceturtdiena, septembris 09, 2004
"Noķerot" vēju. Ja vējš būtu persona es varētu teikt, ka mums bija jautri un ka mēs abi izbaudījām šo vasaras mirkli.
Nebiju paredzējis šo bildi ielikt "bloga" latviskajā variantā, bet te nu tā ir un lai jau paliek.
Man šī bilde ir ļoti mīļa un tā ir kā brīnišķīgs atgādinājums pasakainajai dienai pie/uz ezera, kuru šovasar kopā ar Sāru izbaudījām Kanādā, ciemojoties pie viņas brālēna ģimenes. Šajā Kanādas "stūrītī" tika nobildēts arī šis mazais, brīnišķīgais kolibri putniņš, kas ir redzams iepriekšējā bildē. Cik apbrīnojama ir Dieva fantāzija Viņam radot šo lielo dabas daudzveidību!
Slavē to Kungu, mana dvēsele! Visa mana būtība, lai slavē Viņa svēto vardu! Slavē to Kungu, mana dvēsele un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! /Ps. 103:1,2
Tīrāk un skaistāk.
Šodien mūsu draudzē bija Lielā talkas diena. Tika aizmēstas daudzas vecas un nederīgas lietas - izmesti daži vecie radiatori (ui, cik tie bija smmmmmagi), pāris ledusskapji, kas kā mēbele bija stāvējuši jau ilgāku laiku, vairākas vecas mēbeles un citi "krāmi".
Cik tā ir laba sajūta, kad vecais, nederīgais ir prom. Tas ir kā jauns sākums, kaut kam tīrākam, skaistākam, labākam... . Arī ticībā uz Kristu ir jauns sākums. Bībelē ir teikts:
"Tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi - viss tapis jauns"
(2. Kor. 5:17)
Vēl gribu minēt to, ka šīs dienas darbs tika paveikts kopīgiem spēkiem. Viens cilvēks nekādi nevarētu izdarīt to, kas šodien tika paveikts. Esmu pārliecināts, ka tāpat ir ar cilvēka "garīgo tīrīšanu". Viens viņš to nevar paveikt. Viņam ir vajadzīgs Dievs, kas palīdz "iztīrīt" veco, nederīgo dzīvi un arī citi kristieši, kuri viņam var palīdzēt šajā "Lielajā tīrīšanā", lai pēc tam cilvēks varētu būt tīrāks, skaistāks, labāks savā raksturā un ikdienas darbos un attieksmē pret citiem.
Cik tā ir laba sajūta, kad vecais, nederīgais ir prom. Tas ir kā jauns sākums, kaut kam tīrākam, skaistākam, labākam... . Arī ticībā uz Kristu ir jauns sākums. Bībelē ir teikts:
"Tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi - viss tapis jauns"
(2. Kor. 5:17)
Vēl gribu minēt to, ka šīs dienas darbs tika paveikts kopīgiem spēkiem. Viens cilvēks nekādi nevarētu izdarīt to, kas šodien tika paveikts. Esmu pārliecināts, ka tāpat ir ar cilvēka "garīgo tīrīšanu". Viens viņš to nevar paveikt. Viņam ir vajadzīgs Dievs, kas palīdz "iztīrīt" veco, nederīgo dzīvi un arī citi kristieši, kuri viņam var palīdzēt šajā "Lielajā tīrīšanā", lai pēc tam cilvēks varētu būt tīrāks, skaistāks, labāks savā raksturā un ikdienas darbos un attieksmē pret citiem.
ceturtdiena, septembris 02, 2004
Paliekošs mantojums
Bija jau tā kā laiks atkal uzrakstīt kādu rindiņu. Labas domas "te ir", "te atkal pazūd". "Ej un noķer" to mirkli.
Zinu, ka gribēju kaut ko uzrakstīt par Kolosiešu vēstuli, kuru nesen pabeidzu tulkot.
Tajā dienā, kad to pabeidzu es biju tik ļoti priecīgs un gandarīts, ka pirmie cilvēki, kuri mani sastapa, nespēja mani apklusināt. Tik ļoti es biju pārņemts ar jauniem atklājumiem, ko caur Kolosiešu vēstules tulkošanu biju guvis! Un manu prieku vairo arī tas, ka pateicoties jaunajām tehnoloģijām (Internetam), to lasīt varēs ikviens, kam par to būs interese.
Šodien turpināju tukšot sava vecā rakstāmgalda atvilktnes, kurš tika aizstāts ar daudz praktiskāku datorgaldu. Pārlūkoju dokumentu mapes, kurās atradās "daža laba" manu pārdomu lapa, kā arī daži tulkojumi no Our Daily Bread. Lieliskas pārdomas, kuras nevēlētos pazaudēt. Tā nu krājās mūsu domu mantojums. Vai to kāds "pārcilās"; "svērs" vārdus, ko esmu teicis un atziņas, kuras guvis. Nezinu.
Šodien Latvijas Radio 1 dzirdēju par kādu mākslinieku, kura gleznas, skices un viņa domu raksti bija nogulējuši mājas bēniņos 30 gadus, līdz radi tos "cēla lejā" un deva vērtēt kādai mākslas zinātniecei, pirms šie darbi nonāktu antikvariātā (tāds bija paredzēts liktenis šī cilvēka mantojumam). Bet atklājās, ka šī cilvēka māksla ir kultūras vērtība un ka to nedrīkstētu "izvazāt".
Vai es aiz sevis atstāšu ko paliekošu??? Un kas ir tas vērtīgākais, ko varu atstāt nākamajai paaudzei? Kā Dieva cilvēkam tā droši vien varētu būt mana ticībā Kristum, kas kā lāpa tiek nodota no paaudzes paaudzē, no kontinenta uz kontinentu līdz LIELAJAI kopā nākšanai, kad šī TICĪBAS liesma aizdedzinās mūžības lāpu un tā iedegsies visā tās krāšņumā.
Ir liels gods nest Olimpisko lāpu, cik daudz vairāk ticības lāpu, kas cilvēkam, kas to satver atver garīgās durvis uz Dieva pasauli.
Zinu, ka gribēju kaut ko uzrakstīt par Kolosiešu vēstuli, kuru nesen pabeidzu tulkot.
Tajā dienā, kad to pabeidzu es biju tik ļoti priecīgs un gandarīts, ka pirmie cilvēki, kuri mani sastapa, nespēja mani apklusināt. Tik ļoti es biju pārņemts ar jauniem atklājumiem, ko caur Kolosiešu vēstules tulkošanu biju guvis! Un manu prieku vairo arī tas, ka pateicoties jaunajām tehnoloģijām (Internetam), to lasīt varēs ikviens, kam par to būs interese.
Šodien turpināju tukšot sava vecā rakstāmgalda atvilktnes, kurš tika aizstāts ar daudz praktiskāku datorgaldu. Pārlūkoju dokumentu mapes, kurās atradās "daža laba" manu pārdomu lapa, kā arī daži tulkojumi no Our Daily Bread. Lieliskas pārdomas, kuras nevēlētos pazaudēt. Tā nu krājās mūsu domu mantojums. Vai to kāds "pārcilās"; "svērs" vārdus, ko esmu teicis un atziņas, kuras guvis. Nezinu.
Šodien Latvijas Radio 1 dzirdēju par kādu mākslinieku, kura gleznas, skices un viņa domu raksti bija nogulējuši mājas bēniņos 30 gadus, līdz radi tos "cēla lejā" un deva vērtēt kādai mākslas zinātniecei, pirms šie darbi nonāktu antikvariātā (tāds bija paredzēts liktenis šī cilvēka mantojumam). Bet atklājās, ka šī cilvēka māksla ir kultūras vērtība un ka to nedrīkstētu "izvazāt".
Vai es aiz sevis atstāšu ko paliekošu??? Un kas ir tas vērtīgākais, ko varu atstāt nākamajai paaudzei? Kā Dieva cilvēkam tā droši vien varētu būt mana ticībā Kristum, kas kā lāpa tiek nodota no paaudzes paaudzē, no kontinenta uz kontinentu līdz LIELAJAI kopā nākšanai, kad šī TICĪBAS liesma aizdedzinās mūžības lāpu un tā iedegsies visā tās krāšņumā.
Ir liels gods nest Olimpisko lāpu, cik daudz vairāk ticības lāpu, kas cilvēkam, kas to satver atver garīgās durvis uz Dieva pasauli.
pirmdiena, augusts 23, 2004
Uz mājām.
Es pazīstu kādu cilvēku, kas nupat kā devās Mājās. Vai viņš bija gatavs šim ceļam? Vai viņa dzīve, viņa sirds bija "sakravāta"? Un kā vēl!
Es viņu satiku aptuveni 6 gadus atpakaļ Polijā. Jau toreiz viņa fiziskais stāvoklis nebija "spīdošs". Viņš zināja, ka viņam ir "vēzis" un ka agrāk vai vēlāk viņam būs jāatstāj zeme. Viņa attieksme liecināja par viņa piederību Debesu Valstībai un to, ka viņa īstās mājas nav šeit. Viņš runāja vairāku sapulcējušos ļaužu priekšā. Viņš runāja par sevi, kā par Kristus kareivi. Viņš minēja to, ka grib mirt "kaujas laukā" - tas nozīmē, ka viņš negribēja "atvaļināties" un baudīt mierīgus savas pensijas gadus, bet gan kalpot Kristum līdz savam pēdējam elpas vilcienam, vēršot ļaužu sirdis pretim Dievam.
Man bija tas gods pēdējo reizi (pirms viņš atstāja zemi) viņu satikt savās kāzās, kur viņš teica mīlestības pilnu runu. Es vienmēr atcerēšos viņa smaidu, viņa sirsnību un viņa mīlestību, viņa cerību uz Kristu un viņa gatavību aiziet. Ir arī kāds punkts "Instrukcijas grāmatā", kur ir teikts:
"Atcerieties savus vadītājus, kas jums ir Dieva Vārdu sludinājuši. Pārdomājiet viņu dzīves rezultātu, - visu to labo, ko viņu dzīves ir devušas un sekojiet viņu ticībai, paļaujoties uz Kungu tāpat kā viņi to ir darījuši." (Ebrejiem 13:7 - JLV)
Tā nu es tagad atceros un domāju par viņu (Gertu no Holandes), vēloties sekot viņa ticībai un paļāvībai uz Kristu, lai arī mana dzīve nestu kādu labumu, kādu rezultātu pirms es atstāju šo zemi, lai savukārt arī mana ticība un paļāvība uz Kristu būtu par iedvesmojumu citiem, vairojot viņu mīlestību uz Dievu.
Es viņu satiku aptuveni 6 gadus atpakaļ Polijā. Jau toreiz viņa fiziskais stāvoklis nebija "spīdošs". Viņš zināja, ka viņam ir "vēzis" un ka agrāk vai vēlāk viņam būs jāatstāj zeme. Viņa attieksme liecināja par viņa piederību Debesu Valstībai un to, ka viņa īstās mājas nav šeit. Viņš runāja vairāku sapulcējušos ļaužu priekšā. Viņš runāja par sevi, kā par Kristus kareivi. Viņš minēja to, ka grib mirt "kaujas laukā" - tas nozīmē, ka viņš negribēja "atvaļināties" un baudīt mierīgus savas pensijas gadus, bet gan kalpot Kristum līdz savam pēdējam elpas vilcienam, vēršot ļaužu sirdis pretim Dievam.
Man bija tas gods pēdējo reizi (pirms viņš atstāja zemi) viņu satikt savās kāzās, kur viņš teica mīlestības pilnu runu. Es vienmēr atcerēšos viņa smaidu, viņa sirsnību un viņa mīlestību, viņa cerību uz Kristu un viņa gatavību aiziet. Ir arī kāds punkts "Instrukcijas grāmatā", kur ir teikts:
"Atcerieties savus vadītājus, kas jums ir Dieva Vārdu sludinājuši. Pārdomājiet viņu dzīves rezultātu, - visu to labo, ko viņu dzīves ir devušas un sekojiet viņu ticībai, paļaujoties uz Kungu tāpat kā viņi to ir darījuši." (Ebrejiem 13:7 - JLV)
Tā nu es tagad atceros un domāju par viņu (Gertu no Holandes), vēloties sekot viņa ticībai un paļāvībai uz Kristu, lai arī mana dzīve nestu kādu labumu, kādu rezultātu pirms es atstāju šo zemi, lai savukārt arī mana ticība un paļāvība uz Kristu būtu par iedvesmojumu citiem, vairojot viņu mīlestību uz Dievu.
piektdiena, augusts 13, 2004
Tautu saiets.
Tautu saiets. Kas tas ir? Nu protams OLIMPIĀDE.
Tā šodien tika atklāta Atēnās, Grieķijā. Krāšņi! Krāsaini! Krāsaini gan dažādo valstu dalībnieku tērpi, gan paši dalībnieki. Daudz prieka un gaviļu! Lauri gan vēl nav plūkti. Sacensības vēl tikai priekšā, bet piedalīšanās Tajā pati par sevi ir kā balva par sūro darbu un neatlaidību, kas viņus līdz Olimpiādei aizvedusi. Cik unikāli ir šie svētki, kas vieno visu pasauli, visas tautas, godā ceļot MIERU starp tām.
Pāvils kādā no savām vēstulēm (Bībelē) arī piemin šos svētkus, runājot par mērķi, par balvu, uz kuru sportists dzenas, veltot tam visas savas pūles un enerģiju. Bet Pāvils mums to "liek priekšā" kā piemēru mūsu ticības dzīvei, atgādinot par mērķi - par neiznīcīgu balvu, par nezūdošu slavu tiem, kas paliks uzticīgi Kristum un būs cienīgi ieiet Viņa Valstībā.
Kā iet man šīs dzīves "olimpiādē"? Vai es uzvaru, vai zaudēju, vai esmu kaut kur "pa vidam".
Skatītāju jau netrūkst - viss ir tieši tāpat, kā sportā - citi mani slavē, citi peļ, bet...
"Bet tie, kas Dievu godina, piedzīvo Viņa mūžīgo mīlestību un Viņa labestība uz paaudžu paaudzēm paliek ar tiem, kas ir uzticīgi Viņa derībai un kas pilda Viņa pavēles."
( 103.Psalms 17, 18)
Tā šodien tika atklāta Atēnās, Grieķijā. Krāšņi! Krāsaini! Krāsaini gan dažādo valstu dalībnieku tērpi, gan paši dalībnieki. Daudz prieka un gaviļu! Lauri gan vēl nav plūkti. Sacensības vēl tikai priekšā, bet piedalīšanās Tajā pati par sevi ir kā balva par sūro darbu un neatlaidību, kas viņus līdz Olimpiādei aizvedusi. Cik unikāli ir šie svētki, kas vieno visu pasauli, visas tautas, godā ceļot MIERU starp tām.
Pāvils kādā no savām vēstulēm (Bībelē) arī piemin šos svētkus, runājot par mērķi, par balvu, uz kuru sportists dzenas, veltot tam visas savas pūles un enerģiju. Bet Pāvils mums to "liek priekšā" kā piemēru mūsu ticības dzīvei, atgādinot par mērķi - par neiznīcīgu balvu, par nezūdošu slavu tiem, kas paliks uzticīgi Kristum un būs cienīgi ieiet Viņa Valstībā.
Kā iet man šīs dzīves "olimpiādē"? Vai es uzvaru, vai zaudēju, vai esmu kaut kur "pa vidam".
Skatītāju jau netrūkst - viss ir tieši tāpat, kā sportā - citi mani slavē, citi peļ, bet...
"Bet tie, kas Dievu godina, piedzīvo Viņa mūžīgo mīlestību un Viņa labestība uz paaudžu paaudzēm paliek ar tiem, kas ir uzticīgi Viņa derībai un kas pilda Viņa pavēles."
( 103.Psalms 17, 18)
trešdiena, augusts 11, 2004
Iesākot
Sveiks, ceļiniek.
Mēs visi esam ceļā. Mums katram ikdienas ir kāds ceļš, kuru uzsākam un arī mērķis, kurp dodamies. Tas var būt gan tāls ceļš, gan arī ceļš līdz darbam vai savai dzīves vietai.
Bet ir vēl kāds ceļš - mūsu domu un atziņu ceļš, kuru mērojam, jeb varbūt stāvam tajā uz vietas, nezinot kurp doties tālāk. Šis ceļš sākas mums piedzimstot, bet nebūt nebeidzas mums no šīs zemes "aizejot".
Katram sarežģītākam priekšmetam, kuru nopērkam, līdzi tiek dota pamācība, kā to lietot un uzturēt. Tā arī mums, cilvēkiem ir dota kāda "pamācība". Dievs mūs ir radījis un arī devis mums savu "rokasgrāmatu" mūsu dzīvei - Bībeli. Mana Bloga nosaukums ir tulkojums no kādas dziesmas, kas angliski saucās "Basic Instruction Before Leaving Earth" (pirmie burti veido vārdu BIBLE). Tas ir mana Bloga moto. Viss, ko es šeit uz zemes daru vajadzētu atspoguļot manu piederību un manu gatavošanos Debesu Valstībai, kuru Dieva Dēls Jēzus mums atklāja ar savu nākšanu, dzīvi un augšāmcelšanos, solot augšāmcelšanos arī tiem, kas tic Viņam un Tam, kas Viņu sūtījis. Jēzus saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani. Viņš ir durvis uz Dieva Valstību.
"Basic Instructions Before Leaving Earth" by Burlap to Cashmere
Mēs visi esam ceļā. Mums katram ikdienas ir kāds ceļš, kuru uzsākam un arī mērķis, kurp dodamies. Tas var būt gan tāls ceļš, gan arī ceļš līdz darbam vai savai dzīves vietai.
Bet ir vēl kāds ceļš - mūsu domu un atziņu ceļš, kuru mērojam, jeb varbūt stāvam tajā uz vietas, nezinot kurp doties tālāk. Šis ceļš sākas mums piedzimstot, bet nebūt nebeidzas mums no šīs zemes "aizejot".
Katram sarežģītākam priekšmetam, kuru nopērkam, līdzi tiek dota pamācība, kā to lietot un uzturēt. Tā arī mums, cilvēkiem ir dota kāda "pamācība". Dievs mūs ir radījis un arī devis mums savu "rokasgrāmatu" mūsu dzīvei - Bībeli. Mana Bloga nosaukums ir tulkojums no kādas dziesmas, kas angliski saucās "Basic Instruction Before Leaving Earth" (pirmie burti veido vārdu BIBLE). Tas ir mana Bloga moto. Viss, ko es šeit uz zemes daru vajadzētu atspoguļot manu piederību un manu gatavošanos Debesu Valstībai, kuru Dieva Dēls Jēzus mums atklāja ar savu nākšanu, dzīvi un augšāmcelšanos, solot augšāmcelšanos arī tiem, kas tic Viņam un Tam, kas Viņu sūtījis. Jēzus saka: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani. Viņš ir durvis uz Dieva Valstību.
"Basic Instructions Before Leaving Earth" by Burlap to Cashmere
Abonēt:
Ziņas (Atom)